|
|
|
|
Apdrošināšana kā dzīves nepieciešamība
It kā vienkārši saprotams termins - apdrošināšana, bet Latvijā pagaidām tā vel nav īpaši populāra. Visbiežāk apdrošināšanu saistām ārvalsts vai bankas prasībām vai autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, bet pārējo civiltiesisko risku apdrošināšana pie mums vēl, var teikt, ir bērnu autiņos.
Faktiski katram no mums pieder kāds īpašums - telpas, kurās dzīvojam un darbojamies, daudzas ikdienai nepieciešamas lietas. Protams, to sabojāšana vai zaudēšana ugunsgrēkā, dabas stihijā vai cita nelaimes gadījumā mūs sarūgtinātu. Nepatīkamas emocijas, neparedzēti izdevumi... Kā tos samazināt, ko darīt, lai nenāktos šķirties no ievērojamām summām īpašuma atjaunošanai vai remontam? Kādos gadījumos cilvēki izvēlas brīvprātīgi apdrošināt savus īpašumus - to vaicājām AAS «BALVA» Daugavpils filiāles vadītājam Viesturam Stūrainim. Viņš sāka ar atskatu pagātnē: «Kopš laika gala vislielākos postījumus īpašumam nodara uguns, tāpēc apdrošināšana pret ugunsgrēka gadījumu ir visnepieciešamākā. Senāk, kad lielākoties bija koka konstrukciju nami un ēku apsildīšanai rika izmantota atklāta uguns, kad ugunsdzēšanas instrumenti bija primitīvi, nereti nodega ne tikai viens nams, bet pat veseli kvartāli un pilsētiņas. Tāpēc dažādās sabiedriskajās iekārtās, ari pirmās Latvijas brīvvalsts laikos, ēku apdrošināšana bija obligāta.
Padomju laikos situācija mainījās, un tāda tā ir ari šodien - nekustamo īpašumu apdrošināšana ir brīvprātīga. Manuprāt, tam ir daudz mīnusu. Atcerēsimies kaut vai ugunsgrēku Cesvaines pilī. No vienas puses, ir saprotama pašvaldības un valsts līdzekļu ekonomēšana, bet no otras puses - ja objekti, to iekārtas un manta ir apdrošināti, tad atjaunošana ugunsgrēka gadījumā vairs nav problēma. Papildus šim pamatriskam piedāvājam apdrošināties pret dabas stihiju izraisītiem postījumiem, inženierkomunikāciju sistēmu avārijām, trešo personu prettiesisko rīcību - zādzībām, laupīšanu, vandālismu.» Jāatzīmē, ka pilnīgi brīvprātīgi apdrošināt savu īpašumu cilvēki vēlas rikai tad, ja risks acīm redzami palielinās - ja paši ilgstoši atstāj savu dzīvokli vai māju, vai arī atstāj savas vasaras majas bez pie skatīšanas uz visu ziemu.
Dzīvokli apdrošina ari tad, ja tas tiek izīrēts, jo īpašnieks nav drošs par īrnieka attieksmi pret svešu dzīvokli. Tomēr brīvprātīgā apdrošināšana būtu vajadzīga katram, īpaši tad, ja dzīvoklis ir privatizēts. Piemēram, Rīgā, Avotu ielas namā, kurā pirms dažiem gadiem notika sprādziens, bojāti tika faktiski visi mājas dzīvokļi. Tos, kuri nebija privatizēti, remontēja par pašvaldības līdzekļiem, bet privatizētos vajadzēja remontēt pašiem iedzīvotājiem. Ja šie dzīvokļi būtu apdrošināti, iedzīvotāji saņemtu kompensāciju un neciestu materiālos zaudējumus. Tas ir labs piemērs, lai saprastu, ka mēs nevaram būt droši par to, kas notiek kaimiņu dzīvokļos, - vai tie ir ugunsdroši, vai santehniskās iekārtas ir labā stāvoklī.
Šādu risku var būt ļoti daudz un tie var nebūt atkarīgi no mūsu darbībām vai piesardzības. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pie mums vēl tikai attīstās. Galvenokārt zināmi divi šīs apdrošināšanas veidi - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāta apdrošināšana (OCTA) un būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības būvdarbu laikā apdrošināšana, kas pirms diviem gadiem kļuvusi obligāta. «Pirms kāda laika iepazinos ar Francijas apdrošināšanas sistēmu. Francijā bērns netiek pieņemts bērnudārzā, ja ģimenei nav civiltiesiskās apdrošināšanas,» stāsta Stūraina kungs. Šāda prasība ir ļoti labi saprotama - bērns taču var veikt kādas darbības, kuru rezultātā ciešs trešās personas manta vai veselība. Tāpat ari suns var kādam iekost vai ari tikai nobaidīt garāmgājēju. Visus šos gadījumus var apdrošināt, un cietušajai pusei zaudējumus segs apdrošināšanas kompānija.
Cilvēkiem vairāk jādomā par savu drošību visos aspektos, un šeit labs palīgs ir apdrošinātāji, tajā skaita «BALVA», kas ir universāla apdrošināšanas kompānija ar 15 gadu darba pieredzi.
